trešdiena, 2012. gada 10. oktobris

That's what's up.

Jo vairāk Tu kaut ko atliec, jo grūtāk tam pieķerties.

Lai nu kā, bet klāt es beidzot esmu.
Kopš pēdējā ieraksta tāds raibs laiciņš pagājis - jauna vieta, jauna skola, jauns mājoklis darbadienām, jauna dienas kārtība, jauni cilvēki apkārt.. Pats smieklīgākais ir tas, kā no visa šī jaunā sākumā baidījos. Nu lieki taču! Jūtos brīnišķīgi labi iejutusies un negaidīti apmierināta ar dzīvi. Un kāpēc gan ne? Viss taču ir lieliski! Bet, ja kaut kas kādreiz tomēr nav - sīkums. Ja kādreiz šādos brīžos skaitīju galvā 101 motivējošu pātaru, tad tagad dominē viens ļoti vienkārš un iedarbīgs "tu ar visu tiksi galā." Pasaku sev vienu reizi, ievelku elpu, sasienu matus un ķeros klāt tam, kas nu tobrīd veicams.

  
Vēl kāda jauna pārmaiņa - šogad rudeni ne pavisam neienīstu, gandrīz vai izbaudu. Šalle ap kaklu, koši cimdi rokās, tik pat koši zābaki kājās
 un esmu dzīvotājs. Tā vien gaidu nedēļas nogali, kad tikšu mājās. Labprāt izietu tādā labi garā, rudenīgā pastaigā.


Drīz tiksimies.
Ča.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru