ES: Man arī.
ceturtdiena, 2012. gada 12. jūlijs
Huh?
Čau, krekeri!
Šī jaunkundze ir atpakaļ uz strīpas un laimīga. Vakar izvazājos pa interesantiem jūtuba kaktiem, verot vaļā vai jebkuru mūzikas video, kas parādījās sānu malā, tāpēc man ir pilna mape jaunas mūziciņas un sāta sajūta. Ak jā, un termokrūzē ir mans jaunatklātais brīnums - piparmētru zaļā tēja [50% piparmētru, 50% Kīnas zaļās tējas]. Garšo tik pat labi, cik smaržo. Mmm.
Kā pagājis mans laiks? Visai labi, paldies, ka pajautāji. Nedēļas nogale tika pavadīta apburošā vietā pie brīnišķīga ezera, svinot kāda saulaina cilvēka dzimšanas dienu, bet šīs nedēļas sākums - pie gadiem neredzētiem radiņiem, ēdot ķiršus un rotaļājoties ar smaidīgāko princesīti pasaulē. Toties šodien liku pakustēties saviem musulīšiem, kas paguvuši jau atrofēties, sēžot pie datora, jo bija jāaplaista tomāti vecāsmammas siltumnīcā. Vai es neesmu burvīgs bērns? Neesmu gan. Ugh.
Ja neskaita manus brīnumdarbus siltumnīcā, neesmu paveikusi neko derīgu vai ko tādu, kas apliecinātu, ja ne manu muskuļu spēku, tad vismaz intelektuālo līmeni, jo aizvien nav atvērta neviena lasāmviela, ja neskaita žurnālu, kurā meklēju Tv programmu [un neatradu] un nav pat uzrakstīts sakarīgs nepieciešamo lietu un produktu saraksts, lai atvieglotu savu iepirkšanās procesu, tāpēc katru dienu no veikala atnesu visu ko, tikai ne to, ko vajadzētu.
BET es tomēr tādiem sīkumiem neļauju graut manu laimīti [gribēju tikai nedaudz pačīkstēt, tā teikt, profilakses pēc]. Tagad, lai nedaudz uzlabotu garastāvokli, paskatīšos seriālu Draugi un prātīgā laikā došos gulēt, jo, sasodīts, rīt taču jāatsāk skriet, citādi, kad satikšu māsu, viņa, mani apskaujot, nevarēs rokas aplikt man apārt.
Ak, jā - baudiet dzīvi, kamer vēl karsta.
Šī jaunkundze ir atpakaļ uz strīpas un laimīga. Vakar izvazājos pa interesantiem jūtuba kaktiem, verot vaļā vai jebkuru mūzikas video, kas parādījās sānu malā, tāpēc man ir pilna mape jaunas mūziciņas un sāta sajūta. Ak jā, un termokrūzē ir mans jaunatklātais brīnums - piparmētru zaļā tēja [50% piparmētru, 50% Kīnas zaļās tējas]. Garšo tik pat labi, cik smaržo. Mmm.
Kā pagājis mans laiks? Visai labi, paldies, ka pajautāji. Nedēļas nogale tika pavadīta apburošā vietā pie brīnišķīga ezera, svinot kāda saulaina cilvēka dzimšanas dienu, bet šīs nedēļas sākums - pie gadiem neredzētiem radiņiem, ēdot ķiršus un rotaļājoties ar smaidīgāko princesīti pasaulē. Toties šodien liku pakustēties saviem musulīšiem, kas paguvuši jau atrofēties, sēžot pie datora, jo bija jāaplaista tomāti vecāsmammas siltumnīcā. Vai es neesmu burvīgs bērns? Neesmu gan. Ugh.
Ja neskaita manus brīnumdarbus siltumnīcā, neesmu paveikusi neko derīgu vai ko tādu, kas apliecinātu, ja ne manu muskuļu spēku, tad vismaz intelektuālo līmeni, jo aizvien nav atvērta neviena lasāmviela, ja neskaita žurnālu, kurā meklēju Tv programmu [un neatradu] un nav pat uzrakstīts sakarīgs nepieciešamo lietu un produktu saraksts, lai atvieglotu savu iepirkšanās procesu, tāpēc katru dienu no veikala atnesu visu ko, tikai ne to, ko vajadzētu.
BET es tomēr tādiem sīkumiem neļauju graut manu laimīti [gribēju tikai nedaudz pačīkstēt, tā teikt, profilakses pēc]. Tagad, lai nedaudz uzlabotu garastāvokli, paskatīšos seriālu Draugi un prātīgā laikā došos gulēt, jo, sasodīts, rīt taču jāatsāk skriet, citādi, kad satikšu māsu, viņa, mani apskaujot, nevarēs rokas aplikt man apārt.
Ak, jā - baudiet dzīvi, kamer vēl karsta.
otrdiena, 2012. gada 3. jūlijs
Apelsīns.
Sveika, pasaule!
Esmu beidzot pārrāvusi savu ierasto vasaras dienas režīma apli - mazliet paguēt, dators, ēdiensēdiensēdiens, datorsdatorsdators, kāda filma, atkal mazliet gulēt - kopš neatminamiem laikiem pieceļoties tieši uz brokastīm nevis pusdienām, turklāt, dienu sākot nevis ar datora ieslēgšanu, bet ar tēju [ko Beč, labs cilvēks un draugs būdams, man sagādāja] un grāmatu. Liels solis maza cilvēka dzīvē. Varbūt rīt varētu mēģināt to atkārtot.
Tikko arī atgriezos no Vecāsmammas, turklāt ar gardumiem - tagad pilna bļoda zemeņu ar pienu. Vasaras lielākais gardums, pavisam noteikti. Mmm.
Līdz ar jūlija iestāšanos, liekas, ka arī mana vasara kļuvusi labāka. Viss sākotnējais satraukums saistībā ar nedauz citādo vasaru ir norimis, viss nolīdzsvarojies. Pēdējās nedēļas nogale pagāja tiešām maigā čill vilnītī, pārsvarā pavadot laiku pie galda ēnā zem ābeles, kurā sakārti puķu podi ar košiem ziediem. Vai nav jauki? Tā tiešām ir. Turklāt, ja ezers ir piecpadsmit metru attālumā un ja tiek dots tik garšīgs ēdiens, kādu es nekad nespētu pagatavot, tad šim bērnam ir pilna laime un rodas nevēlēšanās jebkad celties augšā.
Ko šovakar? Šķiet, ka atkal atstāšu iesākto grāmatu uz krēsla pie gultas, tā vietā izvēloties nelielu paķēpāšanos uz papīra mūzikas pavadījumā. Jāizbauda jauno tēju un mieru, kamēr man tāds vēl pieder.
Esmu beidzot pārrāvusi savu ierasto vasaras dienas režīma apli - mazliet paguēt, dators, ēdiensēdiensēdiens, datorsdatorsdators, kāda filma, atkal mazliet gulēt - kopš neatminamiem laikiem pieceļoties tieši uz brokastīm nevis pusdienām, turklāt, dienu sākot nevis ar datora ieslēgšanu, bet ar tēju [ko Beč, labs cilvēks un draugs būdams, man sagādāja] un grāmatu. Liels solis maza cilvēka dzīvē. Varbūt rīt varētu mēģināt to atkārtot.
Tikko arī atgriezos no Vecāsmammas, turklāt ar gardumiem - tagad pilna bļoda zemeņu ar pienu. Vasaras lielākais gardums, pavisam noteikti. Mmm.
Līdz ar jūlija iestāšanos, liekas, ka arī mana vasara kļuvusi labāka. Viss sākotnējais satraukums saistībā ar nedauz citādo vasaru ir norimis, viss nolīdzsvarojies. Pēdējās nedēļas nogale pagāja tiešām maigā čill vilnītī, pārsvarā pavadot laiku pie galda ēnā zem ābeles, kurā sakārti puķu podi ar košiem ziediem. Vai nav jauki? Tā tiešām ir. Turklāt, ja ezers ir piecpadsmit metru attālumā un ja tiek dots tik garšīgs ēdiens, kādu es nekad nespētu pagatavot, tad šim bērnam ir pilna laime un rodas nevēlēšanās jebkad celties augšā.
Ko šovakar? Šķiet, ka atkal atstāšu iesākto grāmatu uz krēsla pie gultas, tā vietā izvēloties nelielu paķēpāšanos uz papīra mūzikas pavadījumā. Jāizbauda jauno tēju un mieru, kamēr man tāds vēl pieder.
Abonēt:
Ziņas (Atom)