ceturtdiena, 2012. gada 16. augusts

Pardon.

Čaučaučau.


Whoa, sen nav šeit būts [teorētiski - tehnisku iemeslu dēļ, bet labi vien ir, jo tad te būtu lasāma vien neglīta čīkstēšana un pīkstēšana par to, cik zemu līmeni mana dzīve sasniegusi].
Lai vai kā, šodien, neskatoties uz to, ka aizvien esmu apdullusi no atklāsmes, ka līdz skolai ir aptuveni divas nedēļas, no kurām pēdējā tiks pavadīta iekārtojot jauno darbadienu mājvietu, esmu atguvusi savu optimismu un dzīvessparu, kas, mazie glupie nerātnuļi, bija mani atstājuši. Nu viņi atkal ir ar mani. Tagad ar nopietni nenopietnu ģīmi sēžu, plānoju atlikušo brīvo laiku un, ignorējot uz galda esošos ārzemju saldumus, sūcu pliku ūdentiņu. Trenēju raksturu, tā teikt.

Ak Tu, Svētā Tomātmaize. Tik daudz darāma, tik maz laika.

Bet, tā kā man ir tik brīnišķīgi labs garastāvoklis, neliedzu sev arī īpašu mūziku. Šoreiz - dziesmiņa no filmas "Šerloks Holmss," kas noteikti tagad būs manu mīļāko skatāmgabalu topa augšgalā. Mhm.

















Jauku šodienu! Šodienas tač ir tās foršākās nedēļas dienas.